The Society of Typographic Aficionados ir realizējusi projektu kā ietvaros varēja iesūtīt pašveidotu ampersandu (& glifs – izmantots kā “apvienošanās, lai palīdzētu” simbols), kas kopā ar citiem tika apkopots fontā Coming Together. Projekts ir labdarības akcija – ienākumi tiek ziedoti Doctors Without Borders fondam, kas palīdz Haiti zemestrīcē cietušajiem.
Starp gandrīz 400 dalībniekiem, projektā piedalījušies arī divi dizaineri no Latvijas – Kristians Šics no Lamatas & Slazdi un Aleksejs Muraško no True Vision. Patīkami, ka vietējie nesnauž un piedalās šādos projektos.
Georgs ir vēl viens no maniem iecienītākajiem melnbaltās fotogrāfijas autoriem, šeit, zemē kur ir skaistākie ubagi pasaulē. Viņa bildes, manuprāt, ļoti labi attēlo Latvijas cilvēkus un vidi, arī ārpus lielās Rīgas.
Šodien viņš pievienoja jaunus darbus savam flickr accountam un silti iesaku tos apskatīt.
Georgam arī nav sveša grafiskā dizaina puse un
Hip Hop mūzika.
Katrā ziņā, pozitīvs cilvēks, un, ja kādreiz iznāk iespēja ar viņu aprunāties, to nevajadzētu laist garām.
Jauns puisis, bet ar lielu talantu.
Visbiežāk šķiet, ka fotografē vietējos braucējus, bet ir arī citi nedarbi. Pats braukājas uz slidām jau kopš 2002.gada.
Apskatiet viņa fotogrāfijas šeit iekš flickr.
Pēterim ir sazīmēti visādi forši tēli. Un vēl filmu studija RIJA sola, ka šī gada sākumā plānots beigt viņa animācijas īsfilmu “Skatu meklētājs”.
http://peterisnoviks.carbonmade.com/
Krāsaini un līkmsi darbi, meiteņu siržu lauzēji.
Līga studējusi Latvijas Mākslas Akadēmijā, bet šobrīd dzīvo un strādā Londonā.
Fotogrāfa un fotogrāfijas skolotāja Raimo Lielbrieža rakstīto iesaku, jo diskusija par kvalitāti, manuprāt, ir laba un nepieciešama.
Latvijas Performances Mākslas Savienība ir 2008.gadā dibināta nevalstiska organizācija. Ar tās darbību un mērķiem var iepazītes lasot http://performance.lv. Lapa ir forša arī izziņai, vēsture visnotaļ interesanta un var lasīt sīkāku aprakstu notikumiem, par kuriem nereti dzirdēti tik tādi mītiski nostāsti.
Dzīvokļa performances vakari notiek katru otro mēnesi. Tiek aicināti arī jauni dalībnieki. Ja jūti velmi piedalīties ar netradicionalu izpausmi mūzikā, grafikā, dejā vai dzejā, Tev ir iespēja performēt nākamajā Mājas saviesīgajā performances vakarā, kas notiks 2010.gada 4 februārī. Šobrīd vēl var pieteikties zvanot vai rakstot Laurai: tālr.:26369162, epasts: laura.zvilna@gmail.com. Ja Tu vēlies, lai Tavā dzīvoklī notiktu mājas performances vakars, tad arī sazinies ar Lauru!
Minu, arhitektes Elīnas Dobeles dizainētos apavus būs pieminējuši jau daudzi un es tikai ceru, ka turpinās to darīt vēl un vēl. Pavisam noteikti viena no ne tik daudzajām Latvijā izsapņotām un izgatavotām lietām, kura izgrūstīja manu vēlmju sarakstiņu, ievietojoties tuvu sākumam. Lieki nebūs pieminēt arī to, ka bez lieliskajiem sieviešu zābakiem, tiek izgatavoti arī vīriešu apavi.
Viens no maniem iecienītākajiem fotogrāfiem pēdējā laikā. Ļoti vienkāršas bet spēcīgas bildes.
Puisis taisa arī dizainu un video, un to visu var apskatīt šeit: www.cirsis.lv.
Māris (nombre.lv) nāk klajā ar diezgan interesantu ideju: Uztaisi smukāku e-talonu un iegūsti SmashingMagazine.com grāmatu. Vairāk par visu šo pasākumu var izlasīt šeit.
Plikums Sarunas / 003 – Mārtiņš Pīlēns (Plikums).
Turpinot Plikums Sarunas sēriju, viesojāmies pie arhitekta un dizainera Mārtiņa Pīlēna, studijas 1PLUS1 vadītāja un dibinātāja. Mazliet paejot tālāk tikai no grafiskā dizaina, bet ne mazāk interesanta pēcpusdiena un saruna, kuras nelielu daļu piedāvājam tālāk jums.
Video pieejamas plikums.lv Vimeo kanālā.
Vienkāršs, bet skaists projekts par cilvēkiem tagad un pēc desmit gadiem Artura Kondrata 100 after 10 – ar domu iemūžināt 100 jaunus cilvēkus viņu ierastajā vidē tagad un pēc 10 gadiem.
Filtered ir neliels webs kurā ir iespējams apskatīt jauno Latvijas ielu mākslinieku, fotogrāfu, mūziķu, dizaineru darbus, kā arī palasīt kādas intervijas ar viņiem. Kā arī, atļaušos pieminēt, ka Filtered rīko dažādas jaukas ballītes.
Beidzot vakar sanāca apskatīt amerikas-latvieša fotogrāfa Ulvja Alberta grāmatu “Poker Face 2 Collectors Edition“, kura ir drukāta šeit pat pie mums Latvijā, bet diemžēl pie mums nav nopērkama. Grāmatas tirāža ir ļoti ierobežota – pasaulē ir tikai 2000 eksemplāru – katrs numurēts un autora parakstīti. Poker Face 2 ir turpinājums 1981. gadā izdotajai grāmatai Poker Face. Pirmais izdevums tagad jau ir kļuvis par īstu retumu un tā cena var pat sasniegt $2000 par grāmatu.
Ulvis Alberts savā mūžā ir fotografējis daudzas ASV slavenības. Jau sešdesmitajos viņam bija iespēja portretēt tādas mūzikas un kino leģendas kā Džimiju Hendriksu, Bobu Dilanu, Džeriju Garsiju, Kristoferu Rīvsu, Džonu Veinu, Bārtu Reinoldsu, Džeinu Fondu, u.c. Interviju ar Ulvi Albertu lasi šeit.
Lai nedaudz paplašinātu un dažādotu mūsu satura klāstu, esam nolēmuši ik pa laikam arī ievietot nelielas intervijas un dažādu radošo personu viedokļus par apkārt notiekošo. Šoreiz iesākam ar pāris jautājumiem Krišjānim Jukumsonam-Jukumniekam (Asketic). Krišjānis no 11. līdz 14. jūnijam pavadīja Barselonā, kur piedalījās E*ADC Awards pasākumā kā viens no žūrijas loceļiem no Latvijas kopā ar Unu Rozenbaumu, Reini Piziku (Mooz) un Vairi Strazdu (DDB Latvia).
Pastāsti kā tu tur nokļuvi un kāds bija
tavs uzdevums?
Uz 2009. gada ADC*E Awards finālu tiku uzaicināts no LADC puses, lai pārstāvētu žūrijā Latviju. No Latvijas žūrijā bijām četri cilvēki katrs attiecīgi savā kategorijā. Konkrēti mans uzdevums bija darboties dizaina kategorijā (kopā 12 cilvēku lielā žūrijā), lai no visu Eiropas valstu ADC fināliestiem izraudzītos pašus labākos darbus. Sākumā, Mūsu uzdevums no visu valstu finālistiem bija atlasīt labākos darbus, no kuriem pēc tam tika atlasīti paši labākie darbi, lai katrā kategorijā tiktu nominēti ar sudraba vai zelta nomināciju. Pašās beigās no visiem zelta godalgu ieguvējiem visu kategoriju žūrija izvēlējās Grand Prix nomināciju.
Vai iezīmējās kādas galvenās tendences,
kas iespiedās atmiņā?
Arvien vairāk var just, ka dizaina risinājumos uzsvars tiek likts uz stipru idejisko konceptu, kas pat bieži vien tiek ļoti vienkārši risināts. Vēl viena tendence, kas arvien vairāk iezīmējās bija arvien lielāks uzsvars tīram tipogrāfiskam (burtu) risinājumam.
Kādu iespaidu atstāja latviešu darbi uz
kopējā fona?
Dizaina kategorijā manīju divus pašmāju darbus. Starp citiem darbiem tie neizcēlās un nespēja piesaistīt žūrijas komisijas uzmanību.
Ko tu personīgi ieguvi no paša vērtēšanas procesa un semināriem, un kādas ir galvenās atziņas pēc šīm pāris dienām Barselonā?
Ļoti palicis atmiņā ir pirmā vakara seminārs, kur no 3 lektoriem vērtīgas likās grafiskā dizainera Alex Trochut (Barselona) pārdomas un, jo īpaši, Rasmus Ibfelt no e-Types (Kopenhāgena). Arī šajās lekcijas tika iezīmēts burtu/koncepta pielietojuma spēks grafiskā dizaina risinājumos.
Vēl šajās dienās sanāca iepazīties un apmainīties vērtīgām domām ar daudziem creative/art direktoriem un grafiskajiem dizaineriem. Galvenais, ko paņēmu atpakaļ no Barselonas ir “jauna elpa”, iedvesma un vēlme pilnveidoties un tālāk attīstīties, neapstājoties pie sasniegtā.
ADC*E uzvarētāji apskatāmi šeit.
